Latvijas tiesu mediķu publicēto zinātnisko darbu tematika ir visai daudzpusīga. Tā aptver gandrīz visas praktiskās tiesmedicīniskās darbības jomas – tanatoloģiju, traumatoloģiju, toksikoloģiju, klīnisko tiesu medicīnu, bioloģiskas izcelsmes nozieguma pēdu izmeklēšanu un citas. Plašāku pētījumu rezultāti ieguvuši disertāciju formu. To tematika pauž attiecīgo nozaru pārstāvju vēlmi nostiprināt un padziļināt zinātniski praktiskos pamatus konkrētiem ekspertīžu veidiem. Nozīmīgāko disertāciju tēmas hronoloģiskā secībā ir šādas:
- M. Veidemanis (1928. gads) „Asins grupu izplatība Latvijas populācijā”;
- U. Bērziņš (1957. gads) „Planktona elementu atrašana asinīs un iekšējos orgānos kā noslīkšanas pazīme”;
- J. Vīksniņš (1964. gads) „Virsnieru slēgtu bojājumu patoloģiskā anatomija un tiesmedicīniskais raksturojums”;
- G. Simanovska (1973. gads) „Slēgtas sirds traumas patoloģiskā anatomija”;
- V. Merkulova (1975. gads) „Sociālhigieniskie aspekti 30 – 40 gadu vecu cilvēku mirstībā no sirds un asinsvadu slimībām”;
- V. Šmidts (1975. gads) „Galvenie tiesmedicīniskās ekspertīzes organizācijas un formu principi”;
- M. Siliņš (1981. gads) „Gūžas kaula kakliņa lūzuma smaguma novērtēšana veciem cilvēkiem”;
- J. Volgrams (1988. gads) „Kordanum tiesķīmiskā izmeklēšana”;
- O. Teteris (1998. gads) „Letālas galvas traumas - epidemioloģija, morfoloģija, patoģenēze, tiesmedicīniskā diagnostika un novērtējums”;
- J. Vamze - Liepiņa (2016. gads) ,,Reaktogenitātes raksturojums attālinātos laika periodos pēc kaulaudu aizvietojošo biomateriālu implantācijas”.